Pieslēgties
Meklēt
Kad Norvēģijai būs jāpārvadā militārais aprīkojums, degviela, pārtika, zāles un krīzes situācijā nonākuši cilvēki, lielu daļu darba veiks civilie transporta uzņēmumi un parastie transporta darbinieki.
Autovadītāju trūkums kopējā aizsardzībā varētu kļūt par nopietnu problēmu, ja Norvēģiju skartu krīze vai karš.
Skatiet visu Arendalsukas debati raksta apakšā.
Aptuveni 90 procentus transporta lielākās NATO militārajās operācijās veic civiliedzīvotāji. Tāpēc pilnīga aizsardzība ir atkarīga no autovadītājiem, mehāniķiem, satiksmes regulētājiem, termināļu darbiniekiem un uzņēmumiem, kas parasti nodrošina sabiedrības darbību.
Taču nozarē jau miera laikā trūkst cilvēku. Apgabalu pašvaldības ziņo par personāla problēmām parastajā transportā, un NHO Transport ir lēsis, ka autobusu nozarei nepieciešami aptuveni 800 jauni vadītāji. Kravu pārvadājumu jomā trūkst aptuveni 2000 vadītāju gadā.
Eiropā šobrīd trūkst vairāk nekā pusmiljona profesionālu autovadītāju.
Citiem vārdiem sakot, nav lielas rezerves, kas automātiski parādās, kad nepieciešamība palielinās.
Pienākums nav personāla plāns
Norvēģijā ir tiesību akti, kas kara un nopietnas drošības krīzes laikā atļauj civilā darba pienākumu. Tas nenozīmē, ka visiem autovadītājiem šodien ir darba pienākums. Tas, kā šī shēma tiks izmantota autovadītājiem un citiem transporta darbiniekiem, joprojām ir atkarīgs no noteikumiem un īpašas plānošanas.
Pavēle var likt kādam ierasties, kad rodas nepieciešamība. Tā nevar vienas nakts laikā radīt pieredzi, profesionālo kompetenci, labi atpūtušos autovadītājus vai uzticību.
Tāpēc personāla nodrošinājums ir jāstiprina jau tagad. Ir jāapmāca vairāk cilvēku. Vairāk cilvēkiem ir jāpaliek šajā profesijā. Darba laiks, atalgojums, drošība un iespēja apvienot darbu ar ģimenes dzīvi ir arī daļa no sagatavotības.
Arī autovadītājiem un arodbiedrību pārstāvjiem ir jāzina, kas no viņiem tiek sagaidīts. Viņiem ir jāpiedalās plānošanā un mācībās, kā arī jāsaņem skaidras atbildes par to, kas ir atbildīgs, ja misija ir bīstama vai kaut kas noiet greizi.
Plāniem ir jādarbojas praksē
Tas bija fons toreiz YTF Arendalsukā pulcēja iestādes, darba devējus, kravas automašīnu īpašniekus un darbiniekus debatēs par transporta sagatavotību krīzes un kara laikā.
Būtība ir vienkārša: nepietiek zināt tikai to, cik daudz autobusu un kravas automašīnu ir. Norvēģijai ir jāzina, cik daudz no tiem faktiski var tikt nodoti ekspluatācijā, kas tos vadīs un cik ilgi transports var darboties.
Paneļa sastāvā bija:
- Jakobs Vorrens – Transporta un komunikāciju ministrijas valsts sekretārs
- Jofri Lunde – NHO Transporta rūpniecības politikas direktors
- Knuts Gravrāks – NLF izpilddirektors
- Betina Slagnes – pētniece, UiO
- Trūda Sande – federācijas vadītāja, Yrkestrafikkforbundet
