43 procenti nezina, vai viņi saņem Norvēģijas minimālo algu

Liela daļa ārvalstu kravas automašīnu vadītāju joprojām nezina, vai, braucot Norvēģijā, viņi saņem Norvēģijas minimālo algu. YTF nesenajās robežaptaujās 43 procenti autovadītāju atbildēja, ka nezina, vai viņi saņem Norvēģijas minimālo algu.

Turklāt 38 procenti autovadītāju apgalvo, ka nesaņem minimālo algu. Tikai 19 procenti apgalvo, ka saņem.

– Aptauja liecina par darba dzīvi, kurā apstākļi ir ļoti atšķirīgi. Autovadītājiem, kuri brauc iebraucot un izbraucot no Norvēģijas, ir ļoti atšķirīgas zināšanas par savām tiesībām. Daudzi nezina, kāda alga viņiem patiesībā pienākas, braucot Norvēģijā, saka arodbiedrības līdere Trūde Sande.

Mēneša ienākumi uzrāda atšķirības gan starp valstīm, gan starp indivīdiem. Lielākā daļa ziņo par ienākumiem no 1500 līdz 3000 eiro mēnesī. No 2021. līdz 2023. gadam bija vērojama to darbinieku skaita pieaugums, kuri nopelnīja vairāk nekā 2000 eiro, un 2025. gada dati turpina šo tendenci.

Starp autovadītājiem no Zviedrijas un Latvijas lielāka daļa ir augstākajās algu kategorijās, savukārt autovadītāji no Rumānijas un Ukrainas, visticamāk, saņems algu no 1500 līdz 2000 eiro.

Iepriekšējās aptaujās minimālo algu nesaņemošo autovadītāju īpatsvars ir bijis lielāks. Taču, lai gan dažās jomās attīstība ir pozitīva, šī gada skaitļi skaidri norāda, ka mums vēl ir tāls ceļš ejams, līdz visi, kas vada automašīnu Norvēģijā, varēs būt pārliecināti, ka saņem to, kas viņiem pienākas, saka Sande.

– Mūs satrauc tas, ka tik daudzi cilvēki nezina, vai, braucot iekšzemē, saņem Norvēģijas minimālo algu. Tas liecina ne tikai par informācijas plūsmu, bet arī par to, kā darba devēji ievēro noteikumus. Mums ir nepieciešama sistēma, kas ir vieglāk saprotama un vieglāk izpildāma.

Trūde Sande

Tāpat kā iepriekšējos apsekojumos, satiksmē dominē autovadītāji no Polijas un Ukrainas, kam seko Latvija, Baltkrievija, Rumānija un Zviedrija. Arī transportlīdzekļi un piekabes lielākoties ir reģistrētas šajās valstīs.

No aptaujātajiem autovadītājiem lielākā daļa (74 procenti) norādīja, ka strādā 20–24 dienas mēnesī. Tas atbilst 2023. gada rezultātam.

Aptuveni 10 procenti autovadītāju ziņo, ka strādā no 25 līdz 29 dienām mēnesī, un 7 procenti ziņo, ka strādā 30 dienas vai vairāk. Tas liecina, ka ir daudz autovadītāju, kas strādā vairāk nekā parasti mēnesī.

Kopējais darba dienas ilgums lielākajai daļai cilvēku ir no 10 līdz 12 stundām, un braukšanas laiks ir aptuveni 8 stundas, taču ir arī ievērojama daļa to, kas ziņo, ka brauc 10 stundas vai ilgāk.

– Kad ārvalstu autovadītājiem tiek izdarīts spiediens uz algām un darba apstākļiem, spiediens tiek izdarīts uz visu nozari. Tāpēc tas nav mūsu un viņu jautājums. Runa ir par ilgtspējīgas darba dzīves nodrošināšanu ikvienam, kas strādā transporta nozarē, saka Sande.