Norvēģijā nepilna laika darbinieki pašlaik saņem regulāru stundas likmi par papildu darbu – virsstundu samaksa tiek uzsākta tikai tad, ja nepilna laika darbinieku skaits pārsniedz pilnas slodzes štatu skaitu.
Norvēģijas Darba vides likums nosaka, ka nav atļauts diskriminēt nepilna laika darbiniekus, taču likums pieļauj arī dažus izņēmumus. Saskaņā ar likumu diskriminācija var notikt, ja “tā ir nepieciešama likumīga mērķa sasniegšanai un nav nesamērīgi uzbāzīga attiecībā uz personu vai personām, pret kurām tiek diskriminēts”.
Tieši šis izņēmums tagad tiek apstrīdēts pēc tam, kad Eiropas Kopienu Tiesa pēdējos gados divos spriedumos ir lēmusi, ka diskriminējoši ir tas, ka nepilna laika darbinieki nesaņem virsstundu samaksu par darbu, kas pārsniedz viņu noteiktā termiņa līgumu, tāpat kā pilna laika darbinieki.
Abos spriedumos jautājums bija par to, vai Norvēģijas shēmai līdzīgas shēmas ir diskriminējošas vai nē. Nepilna laika stjuartam un divām medmāsām bija jāpaaugstina savas pozīcijas līdz pilnas slodzes amatiem, pirms viņi ieguva tiesības saņemt attiecīgi prēmiju vai virsstundu kompensāciju.
Darbinieki apgalvoja, ka šī ir nelikumīga prakse, un guva panākumus. Darba devējs apgalvoja, ka taisnīgāk ir noteikt vienādu virsstundu sākuma laiku un ka noteikuma mērķis ir novērst pārmērīgu darba slodzi, taču tas neguva panākumus.
