Sākums Aktuālie notikumi Darba devēja pienākums veicināt

Darba devēja pienākums veicināt

Augstākā tiesa nesen izskatīja lietu par darba devēja pienākuma apjomu pielāgoties darbiniekiem ar samazinātu darbspēju. Šajā rakstā mēs aplūkosim darba devēja pienākuma apjomu pielāgoties un īpašo aizsardzību pret atlaišanu slimības gadījumā.

Darba tiesības
Ilustratīva fotogrāfija.

No Darba vides likuma 15-8. panta izriet, ka, ja persona pilnībā vai daļēji neierodas darbā nelaimes gadījuma vai slimības dēļ, viņu nevar atlaist šī iemesla dēļ pirmo 12 mēnešu laikā pēc slimības vai nelaimes gadījuma iestāšanās. Tas nozīmē, ka atlaišana ir jāatceļ kā nepamatota, ja darba devējs nevar pierādīt, ka ir pārsvarā iespējams, ka atlaišanai ir cits iemesls, nevis slimība.

Faktisks iemesls

Tomēr pēc 12 mēnešiem darba devējam būs likumīgas tiesības atlaist darbinieku slimības dēļ. Atlaišanai tomēr ir jāatbilst Darba vides likuma 15-7. pantā noteiktajai objektīvajai prasībai. Lai atlaišana būtu objektīva, darba devējam ir jābūt vismaz izpildījušam pienākumu nodrošināt izmitināšanu saskaņā ar Darba vides likuma 4-6. pantu. Turklāt būs svarīgi, vai darbinieks var dokumentāli pierādīt, ka darbu var atsākt saprātīgā laikā, vai nu kā parasti, vai ar izmitināšanu. Izvērtējot, vai atlaišana ir objektīvi pamatota, pastāv arī prasība par pareizu lietas izskatīšanu un interešu līdzsvarošanu starp darba devēja un darbinieka vajadzībām. 

Samazināta darba spēja

No Darba vides likuma 4-6. panta izriet, ka, ja darbiniekam ir samazināta darbspēja nelaimes gadījuma, slimības, nolietojuma vai tamlīdzīga iemesla dēļ, darba devējam "ciktāl tas ir iespējams" jāveic nepieciešamie pasākumi, lai darbinieks varētu saglabāt vai iegūt piemērotu darbu.

Tipiski pasākumi var ietvert darba uzdevumu, darba aprīkojuma pielāgošanu, darba laika sakārtošanu vai vakanču skaita samazināšanu. Vēlams, lai pielāgošana tiktu veikta tā, lai darbinieks varētu turpināt savu ierasto darbu, bet, ja tas nav iespējams, darba devējam jāapsver, vai ir iespējams darbinieku pārcelt uz citu amatu uzņēmumā.

Betona robežas

Tas, ka darba devējam ir jāveicina “cik vien iespējams”, norāda, ka pienākums veicināt ir plašs. Tomēr ir jāveic konkrēts vispārējs novērtējums, kurā jāņem vērā uzņēmuma lielums, raksturs un finanses saistībā ar darbinieka apstākļiem.

Pienākumam pielāgoties ir noteikti daži konkrēti ierobežojumi. Darba devējam nav pienākuma radīt uzņēmumā jaunu amatu. Tādēļ pārcelšana amatā būs būtiska, ja ir brīva amata vieta, kurai darbinieks ir piemērots. Turklāt judikatūrā ir noteikts, ka pienākums pielāgoties darbiniekam nedrīkst ietekmēt darba devēja saistības pret citiem darbiniekiem, piemēram, pārceļot viņus vai pieprasot mainīt darbu.

Widerøe lieta

Augstākā tiesa 2022. gada 16. februārī pasludināja jaunu spriedumu (HR-2022-290-A) , kurā Augstākā tiesa izskatīja darba devēja pienākuma veikt pielāgojumus apjomu. Lieta attiecās uz darbinieka atlaišanu, kura darbspēja bija pastāvīgi samazināta par 50 procentiem. Jautājums bija par to, vai darba devēja pienākums veikt pielāgojumus ietver pienākumu piedāvāt pastāvīgu samazinājumu uz pusi no amata, lai viņam būtu jāpieņem darbā jauna persona, lai aizpildītu atlikušo amata daļu. Tā rezultātā amatu aizpildītu divi nepilna laika darbinieki, nevis viens pilna laika darbinieks.

Augstākā tiesa neizslēdza, ka šis varētu būt būtisks pielāgošanas pasākums. Tomēr šajā lietā Augstākā tiesa secināja, ka darba devējs ir izpildījis savu pielāgošanas pienākumu, pat ja tas nepiedāvāja darbiniekam pastāvīgu pielāgošanu nepilna laika darba vietā. Tāpēc atlaišana bija objektīva. Augstākā tiesa attiecībā uz pielāgošanas pienākumu šajā lietā norādīja, ka "pirms Darba vides likuma 4-6. pants paredz darba devējam pienākumu veikt pastāvīgas izmaiņas uzņēmuma organizatoriskajā un amatu struktūrā, ir jābūt svarīgiem iemesliem".

Tas varētu liecināt, ka nākotnē varētu kļūt grūtāk panākt pieprasījumu pēc pastāvīgi samazināta amata kā pielāgojuma pasākuma. Tas jo īpaši attieksies uz gadījumiem, kad uzņēmuma amatu struktūrā vēl nav paredzēta nepilna laika amatu izmantošana.

Tiesības uz nepilnu slodzi

No Autobusu nozares līguma § 2.2.2 (4) izriet, ka nepilna laika darba vietas tiek piedāvātas darbiniekiem, kuriem saskaņā ar Darba vides likuma noteikumiem ir tiesības uz samazinātu amatu. Mēs uzskatām, ka šis noteikums paredzēs spēcīgākas tiesības uz samazinātu amatu kā atvieglojumu darbiniekiem, uz kuriem attiecas BBA, nekā var secināt no jaunā lēmuma. Nesenajā Augstākās tiesas lēmumā nebija līdzīga koplīguma noteikuma, kas regulētu darba attiecības.